Septembris ir vīnogu mēnesis Spānijā. Šis ir vislabvēlīgākais laiks vīna tūrisma cienītājiem. Šis tūrisma veids, kas ietver ceļojumus pa valsts vīna reģioniem, lai iepazītu to caur vīniem un gastronomiju, vairs nav kaut kas nezināms un neparasts. Jau miljoniem tūristu katru gadu dodas pa "Vīna maršrutiem" pa slavenākajiem Spānijas vīna reģioniem, kas ļauj baudīt vīna dārzu ainavas, apmeklēt vīna darītavas (bodegas), savām acīm redzēt vīna ražošanas procesu, piedalīties degustācijās vai iesaistīties vīnogulāju kopšanā un vietējos svētkos, kas veltīti vīnogu ražas novākšanai. Arī mūsu provincē Alikantē ir savi vīna maršruti. Tie ved uz dienvidiem pa pilsētām gar Vinalopo upes krastu - Alguena, Monovara, Novelda, Petrera, Pinoso, Salinas, Viljena un Elče, un uz ziemeļiem Marina Alta un Baja reģionā pilsētās Halon, Alkalali, Benisa, Lliber, Benichembla, Castel de Castells, Parcent. Alikantē ir atvērtas daudzas vīna darītavas, tostarp: - Bodegas Enrique Mendoza Alfaz del Pi - Heretat de Cesilia Novelda - papildus vīnam šeit ražo arī olīveļļu. Visa produkcija ir ekoloģiska. - Francisco Gomez Viljenā – slavena ar saviem vīna pagrabiem. Viljena kopumā ir bagāta ar vīna darītavām. Vinalopo apgabala ielejas ar daudzajiem vīna dārziem, olīvkoku birzīm, Petrelas, Sakses un Atalajas pilīm un dabas rezervātiem ir īsts provinces dārgums. - Faelo Elčē – neliela ģimenes vīna darītava ar 100 gadu vēsturi - Bocopa Petrerā – lielākā vīna darītava, kas pazīstama ar saviem dzirkstošajiem vīniem Marina. Jā, šī reģiona vīndarība, neskatoties uz gadsimtiem ilgo vēsturi, nav tik plaši pazīstama kā, piemēram, Rioha vai Ribera del Duero. Bet Alikantes baltie moskateli, sarkanie un rozā monastrelli un izturētie fondiljoni ir pelnījuši augstu novērtējumu un uzmanību. Piemēram, par fondiljonu, iespējams, maz ir dzirdējuši, izņemot speciālistus un vīna pazinējus. Tomēr šis vīns bija viens no pirmajiem pasaulē, kas līdzās šampanietim, šerijam un portvīnam ieguva tiesības uz savu nosaukumu. Tas tiek ražots no vēlu novāktām Monastrell vīnogām un izturēts ozolkoka mucās vismaz 10 gadus. Tā ražošana tika apgūta jau 15. gadsimtā, un leģenda vēsta, ka šis vīns bija Saules karaļa Luija XIV pēdējā vēlēšanās pirms nāves. Fondiljonu bieži dēvē par karaļa vīnu, jo līdz 19. gadsimtam tas bija atzīts visā pasaulē un tika pasniegts monarhu un aristokrātu pieņemšanās. Vīnu savos darbos pieminēja Aleksandrs Dima, Emilio Salgari un Daniels Defo. Pēc filokseras epidēmijas 20. gadsimta sākumā vīna ražošana tika atjaunota tikai 60. gados, un, tā kā process ir sarežģīts un ilgs, pašlaik fondiljonu ražo tikai dažas vīna darītavas Alikantes dienvidos Monovarā, Pinoso un Viljenā.