Šodien Elčē notiek gada galvenie svētki - Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesbraukšana, kura tiek uzskatīta par pilsētas aizbildni. Iepriekšējā vakarā, spožākajā naktī - Alboradā, par godu Jaunavai Marijai tika rīkoti daudzi salūti, kas paziņoja par lielo kristīgo svētku sākumu. Pusnaktī, pēc tradīcijas, Elčes debesīs uzplauka ugunīgā Palmera (Palmera de la Virgen) - kā Mistērijas un pilsētas simbols. Elčes Mistērija ir unikāls viduslaiku teatralizēts uzvedums, kas notiek Santa Marijas bazilikā. Izrāde ataino bībeles stāstu par Jaunavas Marijas Aizmigšanu, Debesbraukšanu un Kronēšanu. Kopš 1980. gada Mistērija ir atzīta par starptautiskas tūrisma nozīmes svētkiem, bet kopš 2001. gada - par UNESCO aizsargātu cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma šedevru. Šīs reliģiskās sakrālās liriskās drāmas teksts tika rakstīts senajā Valensijas valodā, balstoties uz viduslaikos izplatītajām apokrifiskajām evaņģēlijām. Mūzika ir dažādu laikmetu stilu sajaukums, ietverot viduslaiku, baroka un renesanses motīvus. Lai gan Trentas koncils aizliedza svētās mistērijas baznīcās, pāvests Urbans VIII 17. gadsimtā ar pāvesta reskriptu atļāva Elčes iedzīvotājiem turpināt izrādes. Jaunākie pētījumi norāda uz Mistērijas parādīšanos 15. gadsimta otrajā pusē, kas ir pretrunā ar vietējām tradīcijām, kas to saista gan ar 1265. gada mauru Elčes iekarošanu, gan ar 1370. gadā jūras krastā atrasto brīnumaino Jaunavas Marijas tēlu koka šķirstā, kad par godu viņai uz mošejas drupām tika uzcelta bazilika. Spānijas pilsoņu kara laikā tēls pazuda. 1940. gadā tika izveidota tā kopija, bet runā, ka oriģināls tika izglābts un paslēpts, un kādu dienu tas atgriezīsies savā vietā, ja Mistērija turpināsies. Izrāde Elčē notiek divas dienas divos cēlienos. 14. augustā tiek rādītas Aizmigšanas ainas. 15. augustā - Apbedīšanas, Debesbraukšanas un Kronēšanas procesija. Aktieru trupa tradicionāli sastāv tikai no vīriešiem un bērniem, jo viduslaikos sievietēm teātrī nebija atļauts piedalīties. Svētki noslēdzas ar kostīmu gājienu.